Pārmaiņu koalīcijas 5 gados paveiktais
Tālajā 2020. gadā Rīgas domē nonāca cilvēki, kas sevi dēvēja par "Pārmaiņu koalīciju" – viņi solīja restartēt Rīgu. Nedēļu pirms tiekam pie jaunajiem "restartētājiem" ir vērts pagremdēties atmiņās par to, ko piecos gados spēja izmainīt tie, kuri iezīmēja visu iepriekšējo par nekam nederīgo un apsolija visu pa savam.
Pirmie darbi bija amatu sadale, bet izrādījās, ka nebija daudz ko dalīt. Tika izdomāta novatoriska ideja – katrs, kurš nebūs mērs, būs vicemērs. Sanāca trīs vicemēri – katrs apņēmās restartēt savu Rīgas daļu.
Nākamais darbs bija algas sev palielināt – mēram par 66%, vicemēriem par 58%, bet deputātiem par 52%. Viņi uzskatīja, ka to bija pelnījuši – avansā, lielo darbu priekšvakarā. Dažiem lielie darbi ātri beidzās – sasniedzot visu iespējamo restartējot un pārmainot rīdzinieku labā (lai kas tas būtu), viņi sasirga ar "pelēcīgo kuģa dzīvnieka sērgu" un aizdevās katrs uz savu pusi – kāds uz Saeimu, kāds uz Briseli. Pa šauru Rīgas mērogs palika - problēmas pa vienkāršām.
Svarīgāko padarījuši, viņi ķērās klāt darbiem, kā teikt, "pilnā ručkā grāvī".
Sākums bija daudzsološs – veloceļiņi tika iezīmēti visur, kur vien bija vieta, un tik ilgi, kamēr pietika krāsas. Daļu no tiem gan pēc tam - gandrīz uzreiz - nācās noņemt, jo izrādījās, ka ne Čaka iela, ne Duntes iela nav pilsētas velo maģistrāles. Podus ar kokiem salika – par simtiem tūkstošu eiro –, pat paspēja ar tiem nofotografēties, pirms koki nokalta. Atzīstot, ka tas ir lielisks apzaļumošanas process - kur apzaļumojās ne tikai Rīgas ielas bet arī paši ideju autori - praksi stādīt kokus betona podos turpināja. Šis process patika īpaši Rīgas atsevišku apkaumju aktīvistiem - stādīšana podos šķita viņu vienīgā izpratne par "zaļo domāšanu". Vel aktīvistu blociņā bija ierasktīts plāns bērnu sporta laukuma vietā stādīt podos redīsus - bet tas jau pavisam cits stāsts...
Pa vidu nogāza lielu pieminekli un daudz mazo. Pieminekļu jautājumos gan nevedās gludi – sākumā daži koalīcijas biedri aicināja "nestebēt karstu" un nogaidīt. Nogaidīt nesanāca, un, kad citi pieminekļus jau bija nogāzuši, pirmie skrēja ar karogiem un saukļiem "Urā, urā". Laikam kaut ko no vēstures bija atcerējušies. Ar karogiem viņiem acīmredzot ir trauma – kādus noņem, kādus uzliek – izklaide pa rubli - par praktisko labumu līdz šim eksperti strīdās.
Tagad, tuvojoties vēlēšanām, viss kļūst daudz košāks. Decembra sākumā tika demontētas pieturvietas, lai uzstādītu jaunas – kā Ziemassvētku dāvanu rīdziniekiem. Atšķirības no vecajām pieturvietām ir divas: vecās nemaksāja neko, bet jaunās maksā 12 000 eiro gabalā. Otra atšķirība –par apkopi arī jāmaksā. Rīdzzeiniekiem patīk maksāt.
Ar lielu pompu tika izvietotas tirdzniecības vietas, kuru kvadrātmetrs maksā dārgāk nekā siltināta moduļmāja ar visu apdari. Tās gan stāvēs tukšas līdz pavasara otrajai pusei – pie mums kaut kā nav pieņemts tirgot ābolus sniegā un lietū. Tagad šos kioskiņus paši tirgotāji ir modificējuši – jo tie, kas šādus kioskus izdomā un ražo, strādājošu cilvēku nav pat acīs redzējuši.
Labiekārtoja Bābelīša atpūtas zonu ar galdiem par 5000 eiro gabalā un krēsliem par 2000 eiro. Tas būs motivācija rīdziniekiem uzzināt, kur Bābelītis atrodas, un pieskarties mēbeles gabalam , kas maksā septiņas minimālās algas.
Atmiņā paliks eksperimentālās šūpoles Doma laukumā, kas rīdziniekiem izmaksāja 165 000 eiro un salauztu bērna kāju. Kā teica šūpoļu autors: "Kājas sadzīs, bet naudu es jau iztērēju." Bērns saņēma atvainošanos no Ķirša. Vienas ekonomiskās šūpoles uzstādīja Teikā – tās maksāja 143 000 eiro. Tieši vienas šūpoles. Ko uz tām varētu salauzt, vēl nav zināms.
Pēc pašu pārmaiņu koalīcijas nostāstiem visu šo laiku tika remontēti ceļi un tilti – ticam uz vārda, jo, braucot ar auto, tas joprojām kratās tāpat kā pirms remontiem. Laikam pie vainas ir auto.
Viens no lozungiem bija "Lai nav kā iepriekš!". Kopumā jāsaka, vārdu turēja – pieturvietu nav, tūristu nav, bedres vairojas. Naudu gan tērē tā, it kā tai būtu derīguma termiņš un tā bojātos. Bet – nevar visu gribēt uzreiz.
Nav vērts šķirot "vecajā" un "jaunajā" koalīcijā – pie lemšanas visi tika vairākus gadus. Tagad par labo teiks, ka tas ir viņu veikums bet par slikto ar pirksietm bakstīt viens uz otru. Tā tāda priekšvēlēšanu spēle - kurā parasti zaudē rīdzinieks.
Vai jūs, rīdzinieki būdami vai pilsētas viesi, varat teikt, ka pēdējos gados galvaspilsētā ir kļuvis labāk dzīvot? Vai vismaz ne baigi sliktāk?