Aina Renda (Ayn Rand) - Himna

 Svētdienas filozofiskajā parunāšanā Jānis Voins kopā ar Danielu Āboliņu iedziļinās Ayn Rand darbā “Himna” — īsā, bet konceptuāli ļoti blīvā distopiskā stāstā, kas kļūst par atspēriena punktu plašākai sarunai par individuālisma, brīvības un kolektīvisma robežām. “Himna” attēlo pasauli, kurā vārds “es” ir iznīcināts, personiskā identitāte uzskatīta par noziegumu un visa cilvēka dzīve tiek pakārtota abstraktam kolektīvam, kura vārdā runā neredzama vara. 

 Sarunā tiek analizēts, kā valoda kļūst par galveno ideoloģijas instrumentu — cilvēks, kurš vairs nespēj sevi nosaukt, pamazām zaudē arī spēju domāt par sevi kā par autonomu būtni. Jānis un Daniels pieskaras tam, kā kolektīvā sabiedrība ne tikai noliedz privātīpašumu, izvēli un privātumu, bet arī apzināti ierobežo zinātkāri, mācīšanos un zinātni, jo domājošs indivīds kļūst neērts sistēmai. 

 Caur galvenā varoņa Equality 7–2521 stāstu tiek izgaismots konflikts starp radošu, domājošu cilvēku un vidi, kas sodā jebkādu atšķirību. Saruna aptver piespiedu darbu, aizliegtu zinātni, slepeno laboratoriju un elektrības atklāšanu — kā simbolu cilvēka prāta potenciālam, ko kolektīvs nespēj pieņemt. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tam, kā mīlestība, izvēle un personiska pieķeršanās kļūst par ideoloģisku problēmu sabiedrībā, kurā viss ir jāvienādo. 

 Podkāsts neaprobežojas ar literāru analīzi — tas savieno Randas brīdinājumus ar mūsdienu realitāti, jautājot, vai “Himnas” pasaule patiešām ir tikai fantāzija. Tiek skarts jautājums par bēgšanu no sistēmas — gan romānā, gan mūsdienu pieredzē — un par to, ko nozīmē atrast brīvību ārpus kolektīvās kontroles. Noslēgumā saruna nonāk pie romāna eksistenciālā kodola: “Es” atklāšanas. Ko nozīmē būt cilvēkam bez individuālās identitātes? Vai kolektīvisms spēj radīt taisnīgu un dzīvotspējīgu sabiedrību? Kāpēc personīgā izvēle, privātums un atbildība ir priekšnoteikumi radošai, dzīvajai pasaulei? Šī epizode ir mierīga, bet asu domu pilna filozofiska saruna par cilvēku, brīvību un cenu, ko sabiedrība maksā, atsakoties no “Es”.

 🌱 Filozofija nav domāta tikai akadēmiķiem – tā ir ikviena iekšējās higiēnas prakse, kas palīdz dzīvot ar skaidrību un bez bailēm. Tieši tāpēc Epikūrs aicina: “Neviens nav par jaunu vai par vecu, lai rūpētos par dvēseles veselību.” 🎧 Klausies un pievienojies svētdienas pārdomām par dzīves mākslu. #aynrand

Epikūrs - Vēstule Menoikejam

 Links uz tekstu - https://lasitava.mozello.lv/ko-paskat... 

 Šajā epizodē Jānis Voins un Daniēls Āboliņš apspriež Epikūra darbu “Vēstule Menoikejam” – īsu, bet dziļu ceļvedi dzīvei bez trauksmes, bailēm un ciešanām. Epikūra filozofija māca, ka laime nav uzvarās vai panākumos, bet mierā ar sevi. 

 ▶️ Mēs runājam par to:

 – kāpēc “bauda” Epikūram nav hedonisms, bet gan ciešanu neesamība; 

– kāpēc dzīvei vajag maz, bet mieram vēl mazāk; 

– kā izdegšana rodas no nemiera, nevis darba; 

– kāpēc bailes no nāves un sabiedrības vērtējuma ir mūsdienu dievi; 

– un ko nozīmē “dzīvot vienkārši, bet domāt dziļi”. 

 📌 Epikūrs māca, kā atšķirt nepieciešamo no liekā, kā iemācīties teikt “nē”, un kāpēc īstā bagātība ir pieticība un draudzība. 🌱 Filozofija nav domāta tikai akadēmiķiem – tā ir ikviena iekšējās higiēnas prakse, kas palīdz dzīvot ar skaidrību un bez bailēm. Tieši tāpēc Epikūrs aicina: “Neviens nav par jaunu vai par vecu, lai rūpētos par dvēseles veselību.” 🎧 Klausies un pievienojies svētdienas pārdomām par dzīves mākslu.

Izdegšanas sabiedrība - Byung-Chul Han

🎙️ Podkāsts “Svētdienas filozofiska parunāšanās” | 1. sezona 2. sērija 

 Šajā epizodē Jānis Voins un Daniēlu Āboļinu sarunājas par Byung-Chul Han grāmatu - “Izdegšanas sabiedrība” (https://www.amazon.com/Burnout-Societ...) 

Šis darbs asi izgaismo, kā šķietamā brīvība un nebeidzamas iespējas ir pārvērtušas mūs par pašu prasību un gaidu vergiem. Han uzskata, ka mūsdienu cilvēku vairs neregulē ārējas pavēles vai disciplīna — mēs paši sevi dzenam, spiežam un disciplinējam. “Tu vari visu!” ir kļuvusi par bīstamu apsolījumu, kas ved uz izsīkumu, nemieru un pašiznīcinošu produktivitāti. Vinš raksturo mūsdienu pasauli kā “sasniegumu sabiedrību”, kur indivīds kļūst par savu projektu, savu menedžeri un reizē — savu apspiedēju. 

 Epizodē analizējam Han galvenās tēzes: 

– kāpēc izdegšana, depresija un uzmanības trūkums rodas nevis no ārēja spiediena, bet no pašu iekšējiem uzlikumiem; – kā “pozitivitātes pārpalikums” 

— nepārtraukta vēlme radīt, sasniegt un būt labākam 

— kļūst par destruktīvu spēku; – kā digitālā komunikācija mūs padara sadrumstalotus un atņem spēju koncentrēties;

 – kāpēc šodienas cilvēks kļūst par gan cietēju, gan pāridarītāju vienlaikus. Sarunā aplūkojam arī Han ideju par “negatīvo potenci”

 — spēju nedarīt, nepiekrist, apzināti atteikties. 

Šī ir pazudusi prasme, kas mūsdienās nozīmē patiesu brīvību. Mēs pārspriežam, kāpēc prasme apstāties, skatīties mierīgi, domāt dziļi un nereaģēt uzreiz ir kļuvusi par luksusa prece. • mierīgā skatiena spēku un pacietības atgūšanu, 

• dzīvi “uzreiz un tagad” — un kā tā iznīcina domāšanas dziļumu, • animal laborans — cilvēku, kas kļūst par strādājošu dzīvnieku bez spējas reflektēt, 

• miera trūkuma civilizāciju un “jauno barbarismu”, 

• garlaikošanos kā garīgās atslābuma augstāko formu, kas būtu jāatgūst, nevis jāizdzēš. 

 Ja tu jūti nemieru, izsīkumu, nepārtrauktu skriešanu vai vainas sajūtu par “nepietiekamību” — šī epizode ir tieši tev. #filozofija #TheBurnoutSociety #podkāsts #byungchulhan #svētdienasdomas #jēga #dzīve

Albērs Kamī - Mīts par Sīsifu

🎙️ Podkāsts “Svētdienas filozofiska parunāšanās” | 1. sezona Šajā epizodē 

Jānis Voins sarunājas ar Daniēlu Āboliņu par Alberta Kamī darbu “Mīts par Sīsifu”. 

Sarunas kodols – jautājums, kas vieno domājošos visos laikos: vai dzīve ir jēgpilna, ja tai nav dota augstāka nozīme? • Ikdienas rutīna kā ceļš uz absurda pieredzi – kāpēc garlaicība liek uzdot jautājumu “priekš kam viss šis?” • 

Cilvēks pasaulē pēc reliģiskās atbildes – kā sadzīvot ar klusumu? 

 • Dzīves jēgas meklējumi un šarlatāni, kas sola ātras atbildes. 

 • Kamī priekšlikums: nevis bēgt no absurda, bet dzīvot ar to – apzināti, pilnvērtīgi, šodienā.

 • Morāle bez absolūtiem – ko nozīmē būt “absurda cilvēkam”?

 • Sizifs kā simbols – mūžīgā cīņa bez gala var būt lepna, cēla un apzināta. 

 💬 “Jāiedomājas Sīsifs laimīgs” – jo viņš zina, ko dara, un pats to izvēlas. #filozofija #Kamī #podkāsts #Sisifs #svētdienasdomas #absurds #jēga #dzīve